Nekur neaizbēgsi

Sapnī atkal bija jāpiedalās teātra izrādē, pie tam jādzied un pašai arī jārežisē. Sapnī neko nevarēju, bet kad pamodos izlēmu ka dziedātu skumju es neesmu džeina fonda bez fona pavadījuma un kurinātu krāsni, taisītu vakariņas un tad viena pati tās apēstu, un tai vietā kur aizvējo aizvējo aizvējo tur atvērtu durvis un liels ventilators pūstu baigo sniegu iekšā tā ka mati noplīv un paliek tumšāks