šodien iekāpu ceriņu krūmā, gandrīz uzreiz ieraudzīju laimīti un apēdu arī. galu galā var taču arī tā.
kā arī ļoti priecē otrā braukšanas stunda, kurā viss sanāk, ķermenis atceras vairāk kā varētu domāt.
smuki izbraukāju maskačku, āģīti un beigās vēl aizvedu sevi uz mājām, brīžiem vaktējot vai nebraucu par ātru.