pēdējās 4 dienas man gribas šķaidīt glāzes pret sienām, skrāpēt svešas sejas, apkrist uz zemes un kliegt, vakar teātrī, kad nodzisa gaisma gribējās iekviekties kā sivēnam, tikai lai paskatītos kas notiks pēc tam, tā vietā es esmu stoiciska un visa tāda zen, ar mērenu smaidu,sociāli patīkama. slepeni gaidu ka vai nu pāries, vai nu uzsprāgšu kā hlapuška, bladāc dzirksteles un paliks konfeti spīdīgie papīrīši sniegā. sirsniņas un zvaigznītes.