kaķītis

Kādam karalim bija kaķītis un tas karalis ļoti bieži karoja, ņemdams kaķi grozā līdzi uz karu.
Kaķītis neieredzēja visu, ko darīja karalis.
Vienreiz bulta trāpīja grozā un nosita kaķīti. Karalis ļoti raudāja un apglabāja kaķi zem koka karaļa dārzā.

Vienam cirka meistaram bija kaķītis. Kaķis neieredzēja visu, ko darīja cirka meistars.
Cirka meistars lika kaķīti kastē, zāģēja uz pusēm un vilka ārā veselu kaķi, visi aplaudēja.
Vienreiz cirka meistars kļūdījās un sazāģēja kaķi uz pusēm un izvilka abas tā pusītes. Neviens neaplaudēja.
Cirka meistars ļoti raudāja un apglabāja kaķīti pie cirka mājas.

Vienam jūrniekam bija kaķītis. Kaķītis neieredzēja visu, ko darīja jūrnieks. Jūrnieks brauca uz tāltālām zemēm un ņēma kaķīti līdzi.
Vienreiz kaķītis iekrita ūdenī, jūrnieks tam meta glābšanas riņķi, bet kaķītis nemācēja peldēt, sarijās ūdeni un nomira.
Jūrnieks ļoti raudāja un apglabāja kaķīti tālajā zemē zem koka.

Vienam zaglim bija kaķītis. Kaķītis neieredzēja visu, ko darīja zaglis.
Zaglis ņēma kaķīti uz pleca un bradāja pa nakts pilsētu. Zaglis nāca svešās mājās un kamēr suns rēja uz kaķīti, zaglis ņēma dārglietas.
Vienreiz suns iekoda kaķītim un kaķītis nomira.
Zaglis ļoti raudāja un apglabāja kaķīti zem koka parkā.

Reiz dzīvoja savvaļas kaķis, viņš apskatīja sevi un domāja par to, cik strīpains viņš ir un cik labi ir būt savvaļas kaķim. Viņam patika būt tādā lomā.

Reiz dzīvoja runcis, kuru gribēja visas kaķenes. Tās nesa runcim augstākās šķiras žurkas, lai pielabinātu to.
Tikai baltā, skaistā kaķene neskatījās uz runci. Viņš pienāca klāt un teica: "Es esmu kaķis, kurš nodzīvoja dzīvju miljonu!".
"Ak šitā..." - atbildēja kaķene.
Vienreiz runcis bija pavisam noskaities, pienāca klāt un pateica "Es esmu kaķis, kurš nodzīvoja dzīvju miljonu! Vai tu esi nodzīvojusi kaut vienu?"
"Ak šitā..." - atbildēja kaķene.
"Vai drīkstu sēdēt tev blakus?" - pajautāja runcis.
"Jā, drīksti", atbildēja kaķene.

Vissmukākajam runcim un baltajai kaķenei bija daudz mazu kaķēnu un runcis vairs nekad neteica, ka ir nodzīvojis dzīvju miljonu.
Kaķēni izauga, bet runcis saprata, ka grib dzīvot kaķenei blakus vienmēr.

Vienu rītu runcis pamodās un pamanīja, ka kaķene blakus nekustas.
Viņš raudāja dienu un nakti un vēl vienu dienu un vēl vienu nakti un tad pārstāja raudāt.
Apgūlās blakus kaķenei un arī vairs nekustējās.
Runcis vairs nekad nepiedzima.