Vakar naktī atdevām daļu no ribokas, palikusi aste, kas jāatdos nākamnedēļ, šorīt apdarīju kino beigas, vajadzētu tagad taisīt individuālos un vēl vienu cita kino kleitu (ļoti skaista zīda, vecrozā, slīpā diega) bet man nav spēka, gribas raudāt. Kā arī liekas ka visu mūžu tā arī nodzīvošu šitajā sasodītajā pilsētā un nekad man nebūs dārziņš, nu un visas parastās sliktās noguruma domas.