Nu šī nedēļa reāli izmetama miskastē, neko jēdzīgu tā arī neizdarīju un visu laiku domāju visādas sūdības, man nekad nebūs naudas un sunīša un neviens mani nekad neprecēs,jo man pārāk grūts raksturs un ziema nekad nepāriet, tai ir tikai pārtraukumi, un nekad es neko nesasniegšu un noteikti nekad man nesanāks uzcept biskvītu par spīti virtuves svariem. un kapēc kad mamma ar tēti izšķīrās viņš mani pameta un tad vēlreiz, kad nomira arī pameta vēl atstājot omu un opi un man vajadzēja redzēt tās sāpes?