Es domāju ka tikai dažs mani sapratīs, bet kad kādas labas divas nedēļas esi nomocījies ar vecajām kontaktlēcām kurām pie tam notecējuši visi derīguma termiņi, saliecies deviņos līkumos lai tās iztīrītu, pirms smalka pasākuma izsmērējis visu acu makijāžu, pa pusseju noraudājis skropstu tušu un tad! Ielikt jaunu svaigu tādu kā ļumīgu kristāliņu acī, es saku tas ir kā vismīļākā cilvēka glāsts, kamēr pīpē pēdējo dienas cigareti, galva pa logu laukā svaigā gaisā, vēders virs radiatora siltumā un uz muguras tāda plauksta no kuras laimes virpulīši aizlien pa visu ķermeni.