Sadzēros rasmas dzimšanas dienas šampi darbā, tagad, protams, gribas laiskoties dīvānā un azotē nevis sekot līdzi rūtīm mētelī. Un vispār un vispār tik labs novembris nevienas tādas dienas kas pilnībā atdotas ēnu astoņkājiem, nekādi izmisuma dadži pie sirds, bet man bija tik bail. Izrādās velti, Urā!
Vispār kamēr es šukājos pa ukrainu madara līmēja visus lateksus tīrona mielastam jrt un nezinu kas viņai tur, jo beigās es atbraucu un tiku uz pirmizrādi paskatīties kā viņi tur kā kuram savilkti mugurā tikai divi pareizi, kauns, un viņai tikmēr operēja apendicītu. No tā varam spriest ka katrs atpūšas kā māk. Viens respektīvi es noorganizē sev smalku ekstrēmo tūrismu pa radiāciju citam tiek brauciens kratīgā ātrās palīdzības vāģī (tur gan es arī braucu), gaidīšana koridorī nezināmus laikus un gaidīšana uz operāciju galda. Bet nu vismaz viņa būs tieva pēc sausiņu putriņu jogurtiņa diētas bet es esmu sasniegusi tādus apmērus kā nekad agrāk dzīvē kilogramos un apkārtmēros.
