God:
Sorry my body cannot yet rotate.
Me:
so you are stuck?
God:
Interesting deduction.



Me:
Ignorance is bliss.
God:
Are they exactly the same?
Me:
it is a paradox
God:
Ignorance is a paradox. I suppose that makes sense.

Modernismā, salīdzinot to ar postmodernismu un dekonstrukciju tajā, vēl tiek saglabāta zināma līdzība ar iepriekšējām mākslienieciskajām sistēmām. Vēl pastāv autorība. Vēl daiļradē ir mērķis ietekmēt lasītāju. Vēl pastāv jēga, autora tieksme ko paust par cilvēka vietu pasaulē un viņa identitāti. Vēl pastāv zināma līdzība ar realitāti, protams, ārēja, jo radīšanas mērķis ir nevis to ojektīvi atspoguļot, bet gan dehumanizēt autorefleksijas nolūkos. Modernismā vēl saskatāmas romantiska iezīmes - īpaši indivīda brīvības proponēšanā un ar to saistītajā literārā varoņa suvernitātē. atšķirībā no romantisma modernismā ienāk nevis divpasaulības perspektīva, bet gan rezignācija un traģisks skats uz pasauli un cilvēka eksisenci tajā. savukārt postmodersnismā traģisma vietā nāk ironija.

Kad jaunie mākslinieki sāk ielipināt savās gleznās avīžu sludinājumus un stikla gabalus, materiālās sairšanas taisne sasniedz galējo punktu - atteikšanos no jaunrades. beidzoties šim procesam sāk sairt pats radošais akts un radošā uzdrīkstēšanās tiek aizstāta ar uzdrīkstēšanos noliegt jaunradi.