man patīk izšūt krustdūrienā, jo tas ir kā likt mazus mazītiņus pikseļus vienu pie otra, vienu pie otra, nu gandrīz kā ļoti lēna attēla nofotogrāfēšana, pie tam attēls tač ir galvā un citādi nebūtu iemūžināms. (jā tas ir dīvaini, es absolūti nemāku zīmēt, aizto ka nekad tā īsti neesmu macījusies, un iedzimta talanta man nav, nav, nav, toties, kad es te tā pikseļojos sanak labi. labi, nav jau tā ka es darīto ko ļoti sarežģītu, līdz simt sešdesmit toņu varenībai vēl ļoti tālu, manuprāt tik tālu cik līdz rudenim, toties koka zaru, ko es nekad neesmu varējusi uzzīmēt, izšuvu es bez problēmām un bez parauga, kurā lūkoties)

++ ja es mācētu rēķināt, es teiktu ka palikušas tieši 13 dienas līdz sarkasmam, 17 dienas līdz annai. oh, happy day