tas ir tā, ka tu sēdi viens istabā un neko ļoti nedari, vismaz ne ko īpašu un zini ka tas ko ļoti gribās satikt to, kas būs mājās tikai vakarā un tu gaidi un gaidi un it kā vajadzētu darīt kaut ko, piemēram, pārvilkt pārvalku segai vai izmazgāt grīdu, bet tu sēdi un vienkārši gaidi, jo pašas gaidas par sevi ir pārāk lielas un varenas, un it kā ar gaidīšanu vien tu jau esi tuvāk tam cilvēkam, kuram jāatbrauc tikai vakarā.