Gribas tā vienkārši - pacelt klausuli, uzspiest ciparu kombināciju, sarunāt kompāniju un aiztriekties kaut kur prom. Kaut vai līdz jūrai. Lai pasēdētu sānu pie sāna. Ļautos vējam un jūrai uzrunājam mūs. Klusumā. Tā vienkārši, bet - nav pat cilvēka, kam piezvanīt. Nav neviena, kuru tagad uzdrošinātos patraucēt un pateikt: klau, braucam, tikai neprasi, kurp, jo pati nezinu. Tikai braucam. Esi man blakus.
Tas nenozīmē, ka nav cilvēku, kas labprāt atsauktos, tikai - nav sajūtas, ka kāds mani tagad saprastu. Kāds prastu dalīt klusumu, nesajūtoties lieks. Visiem klusums šodien šķiet biedējošs, mulsinošs un lieks. Tas ir laiks, kad var atslēgties no visa. Kad var palikt divatā ar sevi. Bet viņiem nav laika klusēt. Viņiem jārunā. Bet man vajag klusumu. Klusumu divatā. Sānu pie sāna.
Gribas tā vienkārši - pacelt klausuli un piezvanīt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}