sirdnA

Asinsspiediens, otrā sērija.

Negaidits sižeta samudžinājums: spiediens 141/89
Pulss 103.

No visiem skaitļiem man patīk tikai 89.

Nākotnes vēsturniekiem.

Šodien un šobrīd mans asinsspiediens bija 119/90, pulss 112.

Rādītāji nav diezko ticami, jo akurāt mērīšanas laikā man uznāca nešpetns klepus.

Sekojiet turpmākajai notikumu attīstībai ekskluzīvi šeit.

Hm. Palasot sludinājumus un lūgumus pēc kāda štrunta, acī ieduras šī dīvainā formula - "man vajag lietu X, pretī apsolu kaut ko garšīgu/uzsaukt alu". Pie tam garšīgais reti kad ir steiks, parasti tas ir kaut kāds ogļhidrātiem pārbagāts produkts, kuru man un vispār nevienam nevajadzētu ēst, vai arī dzēriens, kuru es nevēlos dzert. Kaut kā galīgi nevelk uz alkoholu beidzamā laikā, viskija pudeli vēl no augusta nevaru piebeigt.

Anyway, kas tas ir? Kāda velna pēc nevar iedot tos dažus eiro, ko maksāja tā šokolāde vai tas aliņš? Bailes no VID? Kaut kāds aizspriedums, ka naudu dot nav smuki/senču gariem būs caureja/egregors neļauj?

Mājās kaut kāda saspiestā laika zona. Pārliku abus sienas pulksteņus uz ziemas laiku, abi sāk bezdievīgi kavēt.

Šodien sniegs kā pasakā - gar ūsām tecēja, mutē netika, pa gaisu lidoja, uz zemes pazuda.

Also, iestājies novembris, diezgan pabaiss mēnesis, ja neesat bruņojies ar depresiju, vēzi un tamlīdzīgiem izklaides veidiem. Ar tiem nodarbojoties, uz klimatu ir pilnīgs pofiks.

Izlēmu "palutināt sevi" un saldi gulēt až līdz septiņiem. Pamodos piecos. Iesnaudos. Pamodos piecos trīsdesmit. Iesnaudos. Pēc sešiem sāku mosties ik pēc 15 minūtēm. 6:57 man viss apnika un cēlos augšā, ar pateicību atzīmēdams jaunās dienas sākumu.

Prieka un cerības dziesma, iedvesmota no latviešu neticamajām dēkām Itālijā.

https://www.youtube.com/watch?v=JP42y28GTqc

Es nesapratu, kur jūra Kolkā palika? Tur Ktulhu mostas un ceļ augšā Kolkas ragu, vai arī semīti izdzēruši visus krānus un ķērušies pie jūras izstrēbšanas?

vai pielikt antenu televizoram?
aha, lai zibens iesper!
vai likt naudu kastē?
aha, lai visu uzreiz nozog! daudz labāk turēt to aploksnē.
vai likt zarus zemē?
ā, kā tu spēj ko tādu pateikt!
bet taisnība ir, neeju.
guļu lieliski.

Kreisās rokas pirksti notirpuši jau stundas četras. Tējkanna nomira. Viss iet uz galu.

Visi uz Ošo festivālu.

http://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/seminari/visi/oso-festivals-osho-festival-mainita-norises-vieta-un-laiks-199247/

Kāpēc tu pārstāji būt par vegānu/veģetārieti?

Atkal pie virpas. Esmu vesels kā rutkis, izņemot momentus, kad mani ķer mežonīga klepus lēkmes, kuru laikā es ķērkdams un vemdams vārtos pa grīdu, bet tas neskaitās, jo, ticamākais, ir zāļu blakusefekts, nekādi nesaistīts ar infekcijas procesiem manā orgānismā.

Būšana neveselam ir visai veselīga. Organismam ir interesantākas nodarbes par ēšanu, apetīte pazūd un es vadu savas dienas kā labākajos detoksikācijas kūrortos.

11.oktobris - starptautiskā meiteņu diena. Es nezinu...iedzeriet kaut ko?

Starptautiskās zēnu dienas nav. Ibo vienlīdzība.

Pateicības:

a)apkure ofisā;
b)vaimanas par aukstumu no cilvēkiem, kam apkure nav pieslēgta, ļoti silda sirdi;
c)krāsns.

Cik daiļi nokāries vēders kādā fotogrāfijā...toties izdzenāju nekrietnās baumas, ka esmu nekulturāls cilvēks un biju Zvaigznē uz grāmatas atvēršanu, jānudien, pie tam tā, pa riktīgo, ar sarunāšanos ar cilvēkiem un rabarberu rausi.

Bezmiega karjera nav priekš manis. Kaut kad ap trijiem naktī izdevās atslēgties, lai sešos celtos jaunai dienai, sajūsmai un uzplauktnei, te es gribēju nolamāties, bet sekss ar māti likās nepiemērota tēma, mani viņa nekad nav uzbudinājusi, latviešu tradicionālie anālie lāsti arī kaut kā nepavilka, un tā nu es paliku bez nekā savos lamuvārdos. Tā ir, kad noguļ īstos brīžus, tādi nenāks vairs nekad.

Galvas vietā slapja vate. Izsūdzēju savas skumjas LMT zvanu meitenei, kura man mēģināja iesmērēt 4G internetu par nieka 71 (73?) centiem diennnaktī. Kas, ja apskatām tādu laika nogriezni, kā mēnesis, nav romantiski nevienā vietā. Viņa tā kā drusku apmulsa, kad es padalījos ar savu dzīvesstāstu un iemesliem, kāpēc es ne šodien un pat ne tuvākā gada rādiusā neņemšu to baigi foršo verķi, vot, nē un viss, tomēr novēlēja man jauku dienu un pateicās par sarunu.

Ciktāl par sarunu var saukt viņas monologu, kura laikā es skrāpēju stikla krātiņa matētās sienas un baudīju šīs neparastās izjūtas.

Tradicionālais ugunsgrēks aiz šķūņiem, otrais noteikti, bet var būt arī, ka trešais manā esamībā par Āgenskalna apdzīvotāju. Vienā un tai pašā vietā. Ko viņi tur dara otrā pusē un kāpēc? Ugunsdzēsēji gan ir forši cilvēki, man viņi vienmēr ir patikuši.

Pusdienās uzstājīgi pieprasīju "tos tur" salātus, ar ko izpelnījos ēstuves personāla patiesu cieņu - griķus ar siļķu tīteņiem un sīpolu ripiņām ne katrs ir spējīgs paņemt priekšā un apēst. Beigās es arī noraustījos un paņēmu kaut ko citu, kas izrādījās jūras kāposts, nekrietns un morāli sadalījies dārzenis. Varētu būt laiks ieviest sev kārtīgas brilles, šitās rāda metra attālumā, bet salāti bija tālāk.

Mugura bija izdomājusi sāpēt, tāpēc ārstējos ar gumijlācīšiem, tie salienot starp skriemeļiem un balstot skeletu, tā man mācījā. Forši lācīši, simpātiski un veselīgi, mums vajag vairāk tādu lācīšu. Gribu gulēt, vārdu sakot. Ceru, ka izdosies.

Tā kā 6/7 no cibas ir tulkotāji, tad apsveicu jūsu aroda svētkos, svētais Hieronīms lai jums stāv klāt no aizvēja puses.

Atkārtošos, bet tas nekas. Atkārtošanos par drausmīgu noziegumu uzskata tikai sevišķi inteliģenti un garīgi attīstīti cilvēki, tā ka vairums šejienes publikas pat nepamanīs.

Tātad - kaltētie tomāti ir cilvēces labākais izgudrojums, tūlīt aiz uguns un interneta.

updāte - Tramps. Tīri tā, uzmanības pievēršanai. Tramps. Trampa. Trampam. Trampu. Ar Trampu. Trampā. Tramp!