sirdnA

Pie kājas. Viss tas ļembasts ir stulbs, un neko jēdzīgu šajā situācijā nemaz nav iespējams padarīt. Jebkāda rīcība, jebkura kustība un jebkurš vārds tikai vairos stulbumu un kašķi. Neapskaužu tos, kas ir spiesti rīkoties.

Tā kā mazi bērni...
"Es gribu tur aiznest puķīti!" -"Ja aiznesīsi puķīti, tu būsi kaka!"
"Tu pats esi kaka!" - "Vēhēhē, viņš mani nosauca par kaku!! Viņs pats ir kaka!"

Pieaugušie ietērpj savas domas un jūtas smalkākos vārdos un cēlākās jūtās, bet visi tie vārdi un cēlums ir prāta izdomāti attaisnojumi vecajam labajam dialogam:
"Tu esi kaka! - Tu pats esi kaka! - Vēēēē!!!"