sirdnA

Hoho, saulīte, putniņi, sirdī pavasars, visa cilvēce ir lieliska un pasaule visa tik rāma, tik jauka!

Citiem vārdiem, dzīvs izspruku no zobārsta. Uzņemšana glauna, pat izpelnījos vispārēju cieņu un apbrīnu (ok, es izvēlos zobārstes izplestās acis interpretēt kā cieņu un apbrīnu), jo zobs, kurš nupat pateica uz redzīti, jau tālajā, laikam, 2009.gadā bija atzīmēts kā bojāgājējs. Vai kaut kad tad, es vēl plaši izrakstījos par saviem piedzīvojumiem protēžu un inleju pasaulē. Kopš tās reizes nekādus zobārstus neesmu apmeklējis un laikam labi vien bija. Bet nu atkal esmu klāt, atkal meitenes par naudu manī stūķē savus nerātnos pirksteļus un visādas interesantas uzpariktes. Aizplombēja mani, nu esmu labāks, nekā jebkad.


Bet nu tagad uz kādu stundu man ir brīnišķīgs garastāvoklis un toverītis ar karstiem virtuļiem; pa ceļam no zobārsta ir virtuļnīca, un es sev teicu, ka esmu tā vērta, un vēlos iekšā pēc lielā komplekta.

Lai mums visiem!