sirdnA

Jaunu lietu mēģināšana ir tāda viltīga padarīšana. Piemēram, rīt pamēģināšu lietu, kuru no bērna kājas esmu uzskatījis par absolūti muļķīgu laika nosišanu, neskatoties uz to, ka liela daļa no apkārtējās sabiedrības par to čurā bīstami augstas temperatūras tēju.

Bet mani piespieda, ar parastajām manipulācijas metodēm. "Kā tad tā, es tā centos, lai būtu kolosāli, a tu - tu man tagad šitā, ja?" - vainas sajūta. Un brīdinājums izstumt no bara - "to darīs visi. Visi. Tie, kuri nedarīs...nu, ar tiem būs cita saruna, citos apstākļos un durvis sarunas laikā būs ciet".

Redzēsim, redzēsim. Varbūt man sarauj šablonus un es pēkšņi saprotu bīstami augstās temperatūras čurātājus?