sirdnA

Aplam nāk miegs. Skrables dzenāšana līdz agram rītam manos gados nogurdina (jā 0:10 ir rīts).

Šodienas gaviļnieku pieminot, Lāčplēsis man liekas tāds Švarcenēgera tipa ambālis. Konans Čiulis, principā noderīgs nācijas aizsardzībai kā jaunākais virsseržants, bet diezgan garlaicīgs tips, kad jāspēlē skrable. Cita lieta, Hodža Nasredins. Nasredinu es cienīju par spēju izmuldēties laukā no jebkuras ķezas. Nasredins skrablē būtu spēcīgs. Varbūt pat, ka bija.



Piemēram, reiz Nasredinam palūdza novadīt dievkalpojumu. Šis uzrausās tai musulmaņu kancelē, vai nu kā to sauc, un vērsās pie klātesošajiem - nu, vai zināt, ko es jums stāstīšu? Nē, šie nezinot.

Nasredins pateica, ka ar tādiem viņam nav pa ceļam un gāja mājās dzert vīnu.

Nākamajā dienā, kad šis pajautāja, vai cilvēki zina, ko šis stāstīs, visi sauca jā, ka zinot. Nu, ko es te velti muti dzesēšu, teica Nasredins un gāja mājās lāpīties.

Aiznākamajā dienā cilvēki sarunāja, ka puse teiks jā, ka zina, ko Nasredins teiks, un puse teiks nē.

Bet Nasredins sēdēja mājās un dzēra vīnu. Iespējams, spēlēja skrabli.