sirdnA

Teh sestdiena ir nākusi pār mums. Sadosimies rociņās, ka netiekam sabradāti no kalendāra apkaltā zābaka.

Šodien tādi lieli plāni, nez, kas sanāks?

Cilvēkiem ir tik daudz krāmu. Dotas kafijas dzirnaviņas Straume, mantojums mans politiskais. Es savu mūžu kafiju neesmu malis un tagad, kapličas priekštelpā, arī netaisos to darīt. Bet kā tās izmest? Straume, vī, kvī.

Es te šodien svinīgi izmēzu tētuka mitekli un iedzīvojos veselā bagātībā. Pirmkārt, ar sāli esmu nodrošināts līdz mūža galam. Es to tāpat praktiski nelietoju, mājās jau bija kādi pāris kilo, tagad vēl mantojumā tikpat, viss, sāls man ir, sērkociņi arī, malka šķūnī, esmu gatavs militārai intervencei no kārtējiem mūsu tautas glābējiem. Otrkārt minētās kafijas dzirnavas. Treškārt, dzīvsudraba termometrs, raritāte un vērtība. Ceturtkārt, kad man bija kādi 8 vai 9 gadi, omīte man uzdāvināja servīzi kādiem sešiem personiem, un tā tika pasludināta par manu "pūru", nu, kad iziešu lielajā dzīvē, tā būs mana. Un raugi, pēc 35 gadiem apmēram divas trešdaļas no apdauzītās un saskrambātās servīzes nu ir manas, manas, muahaha! Piektkārt, divi spieķi, viens pat teleskopisks, pēc gadiem padsmit lieti noderēs! Sestkārt, mans āmurs, kuru es izmisīgi meklēju, zaudēju cerības un nopirku jaunu, tagad esmu vienos āmuros. Septītkārt, milzu kaudze ar sūdiem asortimentā.