Tas, starp citu, ir Sūnu ciema paradokss, atzīmēts no Andreja Upīta. Sūnu ciema nelaime, viņš rakstīja, bija tā, ka visi sūnciemnieki bija prātīgi cilvēki un mežā gribēja braukt pēc tam, kad kaimiņi būs iebraukuši ceļu sniegā. Bet kaimiņi arī nebija no muļķu mājām, tāpēc uz mežu nebrauca neviens.