sirdnA

šai sakarā man, kā Hodžam Nasredinam ir simts un viens pamācošs stāsts krājumā, bet tas nav būtiski.

Kas ir būtiski, es pat nezinu.

Pirmā janvāra rīts parasti ir būtisks, man tas vienādiņ ir paticis. Ziemassvētku murgs ir beidzies, tu viss tāds ar jaukām apņemšanām pilns, varbūt pat kāda dāvana aizķērusies (šitā gan jau ir galīga bērnības palieka), pasaulē valda klusums un atrubonis.