sirdnA

Imho, lai radikalizētos, vajag visādus apstākļus un attiecīgi sagatavotu personu.

Sacīsim (un šī ir tīra teorija) Mārim ķurķī bija amerikāņi, kuri viņam dauzīja pa galvu ar korānu pret kameras kolēģiem, kuri viņu ar korānu nedauzīja vai arī dauzīja stipri mazāk. Attiecīgi jamam rodas simpātijas pret nedauzītājiem. Ja vēl šie saka, Māri, tu esi kruts, mēs tevi mīlam, še bise, ja kādam trāpīsi, johaidī, būsi pirmais puisis ciemā, kurš katrs imāms turēs par godu tev roku paspiest un meitu par sievu!

Protams, ka Māris, kurš savu mūžu laipna vārda savā virzienā nav dzirdējis, uzplaukst kā tuksneša floksis un dzīves mērķis nu viņam ir rokā.

Kamēr cits tādā situācijā pateiktu, ka visi jūs idari esat, amerikāņi un "vietējie" arī, gulētu sapūties savā kamerā un būtu nelaimīgs un visu pamests, lai arī ne šahīds un bez raksta delfos.

Kuram taisnība - kas to zina.