es lieliski viņus visus atceros pēc attieksmes maiņas. kad nomira pirmais, tb, Brežņevs, bijām šokā, sajūta bezmazvai ka personīgais vectēvs nomiris un mēs bārenīši. tad pēc gada nomira Čerņenko, tas šķita necienīgi ātri. un tad nomira Andropovs, un par šo mēs jau ieņirdžām (visas bēres taču bija skolā aktu zālē jāskatā pa televizoru, visai skolai) un uzjautrinājāmies no sirds.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}