sirdnA

Par maz godinām nacionālos varoņus, es teikšu.

Tas pats Lāčplēsis. Mums akurāt tuvojas totālais bezsvētks, kā janvārī pie virpas, tā knapi aprīlī vai martā var atrauties.
Kaut kad pa vidu, es teikšu, ka februārī, vajadzētu iemānīt, piemēram, Lāčplēša Daugavā Iemešanas dienu un pēc tam uzreiz Ārā Izlīšanas dienu. Valsts svētkus. Pieņemsim, ka februārī Daugava var būt aizsalusi, bet tas ir mazbūtiski. Varētu atzīmēt ar "roņu" peldēm, zemledus makšķerēšanas olimpiādi un tamlīdzīgām zemledus aktivitātēm. Vai arī sviest ūdenstilpnēs mazus, melnus bruņinieķeļus.

Toties būtu jauki svētki, kas iezīmētu ziemas beigu tuvošanos (vot, jāapvieno ar Murkšķa dienu!) un stiprinātu nacionālo garu tautudēlos un zeltenēs.