sirdnA

Tas Latvijas valsts portāls nav pati ērtākā lieta uz pasaules. Piemēram, es sadomāju paskatīties, cik lielu pensiju viņi man pravieto. Jā, jā, es zinu, nekādas pensijas man nebūs, viss ir izzagts, visu mums atņems, viss ir slikti un būs vēl sliktāk. Sauksim to par tīri filozofisku interesi.

Tātad, ieeju googlē, ierakstu, "riebīgie kangari, nu, nāciet un samelojiet man, acīs skatīdamies, cik ta liela man būs tā pensija!". Gūgle izmet linku. Ejam uz linku, links saka, nu, ko, autorizēties vaidzētu. OK, autorizācija ir svēta lieta, a to salien visādi internetā un lūr, cik tad es nesaņemšu savās vārgās vecumdienās, badu mirdams un gauži slims (man ir projekts iet uz mežu mirt, bet tad jau manīs).

OK, noautorizējos. Portāls par to ir sajūsmā un rāda man kaut kādu vispārējas nozīmes lapu, kurā nav ne miņas no epakalpojuma, kurš tur bija pirms femtosekundes. Toties ir lodziņš "meklēt". Cik jauki. Ierakstu lodziņā "pensijas apjoms". Man izmet trīs variantus, kaut ko par jaunas atejas bedres izrakšanu Staicelē, Lejas Kviecēju pamatskolas pedagoģiskās padomes sēdes protokolu un vēl kaut ko, tikpat sakarīgu. Tas laikam tāds smalks mājiens par tēmu, ka nē, Sirdnucīt, savās vecumdienās varēsi ēst netīrumus aiz nagiem, cik nu salasīsi.

Hme. Es atkal ieeju gūglē, ierakstu to pašu tekstu, saņemu to pašu linku. Un raugi, šoreiz esmu autorizēts un varu apskatīt štelles. 378 eiro, gandrīz sanāk puslīdz normālai nabagmājai. Bet tā divkāršā meklēšana gūglē, un paša portāla apšaubāmais meklētājs, tas bija neērti.