sirdnA

nu vispār jau neko nepatiesu nepateici. bērnunama bērniem ir cita veida problēmas, kas nāk laukā vēlākā dzīvē, tipa - man nebija neviens, kas mīlētu tikai mani, bez 20 tādiem pašiem kā es.
sūdīgākais variants (vismaz agrāk) bija tas, ka tie bērni savos 18 iestādi pabeidz kā absolūti nespējnieki, jo neviens tak nemācīja ne ēst taisīt, ne traukus mazgāt utt. atceros interviju ar 2 meitenēm, kuras nokļuva laukos brīvdienās vasarā un bija bezgalīgi pateicīgas šim faktam, jo pēkšņi izrādījās, ka realitātē neviens to makaronu šķivi priekšā nenoliek tāpat vien.
īsi sakot - nav maizes bez garozas, bet es zinu, ka bērniem, kuri paliek vājprātīgās ģimenītēs ar varmākām un dzērājiem, ir krietni sūdīgāka dzīve par bērnunama audzēkņiem.