jā, pavisam reāli zinu cilvēku - manu vīramāti, kura katru gadu no sirds sēro par šo dienu.
un par to otro ar, kad izveda.
un lamā mūs pārējos par bezsiržiem, ka mēs nesērojam, neraudam un nekliedzam pret debesīm.
zināju kādreiz vēl vienu, manu latviešu valodas skolotāju tehnikumā, tā ar tieši tāpat.
Zinu cilvēkus, kuri tā tieši nesēro un kas vēl svarīgāk - nevienu nelamā un nekliedz pret debesīm par nodarītajām pārestībām, vnk paceļ glāzīti par to, ka viņiem izdevās izdzīvot par spīti visam. Tā mierīgi. vairāk ar dvēseli.