sirdnA

Ziņas no frontes. PRISMĀ izkārti lozungi, ka, ziniet, Prizma ir pārgājusi uz eiro, mhm. Atceros, reiz Prizma bija globālā imperiālisma priekšpostenis, jo cenas eiro attēloja jau no laika gala, lai rozenkreiceriem un sorosītu sodomītiem būtu ērtāk nopirkt vafeles saviem mazajiem sodomītēniem. Mūsdienās Prizmas pāreja uz eiro ir stipri nosacīta, cenas latos uz preču zīmēm arvien ir lielākas un ir pirmās. Nu, vismaz vakar bija. Iespējams, ka pa nakti čaklie Prizmas darbinieki, pātagu plīkšķiem un vagaru brēcieniem "jūs visi esat nekur nederīgi liekēži un saņemat pārāk lielu algu!" skanot, būs pārstellējuši tās zīmes.

Kasiere likās satriekta vairāk par visiem. Priekšā stāvošais par pirkumu pasniedza 20 latus un kundze sabruka izmisumā. Atjēgusies no liktens trieciena, viņa sagrabināja eiro naudiņas (pretstatā uzpirkto kremļa aģentu vaukšķēšanai, kase bija ar kaudzi piebērta ar zvērojoši jaunām monētām un kraukšķīgām banknotēm) un dzīve turpinājās. Es jau paguvu sevi apsveikt, ka norēķināšos par pirkumu ar eiro banknoti un tai nabadzītei būs vismaz kāds prieks viņas sadirstajā un veltajā dzīvē. Nekā nebija. Ieraudzījusi manus 10 eiro, kundze bezmaz vai apraudājās un es arī sabēdājos par netaisnību uz šīs zemes. Es esmu ļoti jūtīgs, man tā teica viens vadošais (vai vecākais?) eksperts. Bet man vajadzēja divus eiro, tā ka nācās būt par to vilku, kurš ir cilvēks cilvēkam.

Superneto lielākā daļa cenu bija eiroizētas, bet es vairs neriskēju līst ar saviem papīreļiem pie kases, norēķinājos ar karti.