sirdnA

Tad nu to zvanu liec somā un ar visu stātu dodies uz Skudrīšu skolai tuvāko muzeju. Ķer aiz rokas muzeja direktoru un ar pārliecību un izteiksmi sāc stāstu, ka bez šī konkrētā zvana viņu muzeja krājums nav pilnvērtīgs un ka viens no TIEM skolniekiem, jeb visi, ir izauguši un izskolojušies par TĀDIEM ĻAUDĪM, kādi noteikti nebūtu, ja šo zvanu nebūtu redzējuši! Kaut kā tā. ;)
(Daļu no savas grēcīgās šīs zemes dzīves esmu strādājusi arī muzejos.)