sirdnA

Savācot plītiņu, vajadzētu laipni apjautāties, kādi tad ir tie standarti, to pierakstīt un lūgt pārdevējam parakstīt, ar laiku un vietu. Ja nevar paskaidrot, laipni nolikt priekšā pārdevējam lapiņu, kur uzrakstīt, es tāds un tāds, nevarēju pircējam tādam un tādam precīzi norādīt tādas un tādas preces specifikāciju un nevarēju izskaidrot, cik ilgā laikā ar šo plītiņu var izvārīt 2 litrus ūdens. Ja var paskaidrot, tad labi, jo ir Patērētāju tiesību 13.panta pirmā daļa, kur viss noteikts gadījumiem, kad pārdevēja solītā realitāte nav iestājusies. Nav jāatbilst nekādiem no gaisa pagrābtiem standartiem, bet tam, ko saka pārdevējs.

Ja pārdevējs apmulst un saka, ka neko neparakstīs un to viņš, visticamāk, darīs, vajadzētu pieaicināt veikala vadītāju. Un paskaidrot, ka savas tiesības ļoti labi apzinies. Ka zini, kādā kārtībā iespējams veikt produkta ekspertīzi un vari nojaust, kurš būs tas, kurš beigās visu apmaksās un vēl paņems preci atpakaļ. Ka Tev ir pietiekoši daudz laika, ko veltīt šī jautājuma atrisināšanai un labi zini, kāda ir Patērātāju tiesību aizsardzības centra adrese.

Turklāt atceries, ka Tev nav pienākums komunicēt ar servisu. Pārdevējs par visu ir atbildīgs. Kopumā varu teikt, ka prasība pārdevējiem visu dokumentēt rakstiski, parasti strādā ļoti efektīvi.