Neskumsti ne nieka, es ar izaugu bez bērnudārza! Nejūtos apdalīta, man bija gan krāsaini zīmuļi, gan papīrs, gan šķēres pamanījos paņemt. Nepilnu četru gadu vecumā pat pamanījos safrizēt jaunāko māsu, pušķi nebija kur iesiet. Durvis un daļa sienu tika apzīmēta ar krāsainiem krītiņiem. Nekur jau neizpalika arī "brāzieni", bet es esmu pat priecīga, ka man nevajadzēja rindā sēdēt uz podiņa un zīmēt tad, kad citi uzskata - tagad laiks zīmēšanai!;)