Runājot par izklaidi, reiz lasīju par kādu vecticībnieku ģimeni, kura trīsdesmitajos gados iemukusi dziļi taigā un tur dzīvojusi labu laiku pilnīgā nošķirtībā. Ne pasaules kara, ne televizora nezinādami. Ja pareizi atceros, kādos septiņdesmitajos gados ģeologu ekspedīcija uztrāpījusies šiem virsū.
Galvenā izklaide vientuļniekiem esot bijusi stāstīšana, ko kurš pa nakti ir sapņos redzējis.