sirdnA

Hme.

Atgriežoties pēc vīkenda, pavadīta bez tīkliem un cibas, es atrodu pa gaisu lidojošas spalvas, kaujas brēcienu atbalsi un pulvera smaku. Un tas viss bez manis. Trakums.

Kaut kā citus gadus nav dūrusies acī lauksaimnieku aktivitāte. Pa ceļiem un laukiem vairumā šiverē kombaini. Gan moderni XXI gadsimta raķetoplāni uz gaisa spilvena, kuri pļauj labību ar lāzeriem, gan vecās Ņivas, viegli aprūsējušas, tomēr vēl tīri ejošas.

Nokia elektroniskā karte dod kārtējo triecienu. Nolēmām sekot norādēm un dabūjām riktīgu meža stigu ar saknēm un bedrēm, un pāris visai aizdomīgām dīķa kategorijas peļķēm. Bišķi nošķiedām autiņu ar dubļiem, bet nu visi dzīvi.

Ventspils akvaparka burbuļbaļļas darbojas pa pirmo, nosēdēju džākuzī kādu pusotru stundu un atradu šo laiku par vērtīgi pavadītu.