sirdnA

Pašķirstīju žurnālu, kaut kāds Ievas Gardēdis, Dienas Rīma, Stellas Bulīmiķe vai kaut tas tamlīdzīgs. Laikam kaut kāds decembra numurs. Trīs zinātāji degustē visādas šampanieša markas un izsaka savus vērtējumus. Kādi burbuļi, cik labi dod pa dullo un tad vēl par rūgtenas šokolādes aromātu uz pūstošu pērno lapu fona, pastiprinātu ar krustnagliņām arbūzos. Zinātāji ir trīs, viens no viņiem pat ir apzīmēts ar vārdu "vīna eksperts".

Zinātāji brūķē kādas astoņas markas un pie viena arī bezakoholisko burbuļūdeni, kas sapildīts šampanieša pudelēs. Pirmajā momentā mani uzjautrina "vīna eksperta" piezīme, ka viņš nestādās priekšā, kam kaut kas tāds vispār vajadzīgs. Tāds iespaids, ka jamais par tādas dabas parādības kā "bērni" eksistenci nav dzirdējis. Eksperts, ziniet. Hehe.

Otrajā momentā es sāku domāt, kāpēc bērniem vispār vajadzētu piedāvāt šampanietim līdzīgu produktu? Lai ir "kā lielie", pļumpē "šampanieti" un tad vēl izliekas "piedzērušies"...jo tas ir jautri, tas ir pa riktīgo un tāda tā dzīve ir?

Laikam jau. Pašam arī jaunībā patika visādas Palsas un Veldzes pumpēt Jaunajā Gadā (nē, Ziemassvētkus nesvinējām, un vēl šobaltdien uzskatu tos par nevienam nevajadzīgu ākstību)