sirdnA

"Visbiežāk lamājas, nosaucot oponentu kāda dzīvnieka vārdā

Latvietis vienmēr lamājas salīdzinoši maigi, bet piesaucot līdzības ar dzīviem vai beigtiem dzīvniekiem. Alegoriska valoda kā nekā. (@// Delfi, 26.11.2007)

Dzīvnieki atkarībā no ikbrīža situācijas asuma variējas, tomēr pārsvarā dzīvnieku saraksts ir visai stabils un ietver gandrīz tikai mājdzīvniekus: aita, auns, teļš, cūka, vepris, govs, teļš, ēzelis. Un tā jau pārbaudīta tradīcija, sākot no folkloras un beidzot ar klasisko literatūru"

(C)Kursiite


Šī aplamāšana mājdzīvnieku vārdos (varbūt tāpēc, ka to raksturs labāk zināms, bet vairāk laikam tāpēc, ka tie atrodas cilvēkam pakļautā, zemākā statusā) joprojām, arī interneta vidē, ir visbiežākā.



http://74.6.117.48/search/srpcache?ei=UTF-8&p=lamuv%C4%81rdus+kurs%C4%ABte&fr=yfp-t-701&u=http://cc.bingj.com/cache.aspx?q=lamuv%C4%81rdus+kurs%C4%ABte&d=4681098150023070&mkt=en-US&setlang=en-US&w=e901521c,35cb04fd&icp=1&.intl=us&sig=Gn3QvKNV2qE9xoUsfOc0fg--