sirdnA

Klimats ir kļuvis apburbelīgs. Naktis, kā piedienas, ir vēsas, rīts, kā piedienas, ir spirgts. Sirds dzied un apmierināti berbelē.

Par spirtu runājot, mājās top gatavots, es pat nezinu, uzlējums, vai kā to sauc. Nekad ar ko tādu neesmu nodarbojies. Pirmā pareizā recepte bija pajemt ogas (aveņu vairs nebija, iztikām ar upenēm) uzbērt virsū cukuru un domāt labas domas, kamēr tas pasākums iztek sīrupā. Tā arī darījām, bet radās aizdomas, ka ogas sāk skābi ierūgt un vai tas ir labi, wikipēdija klusē. Tāpēc tika salasīta vēl kaudze upeņu, kurai uzreiz uzgāzu cukuru un šņabi. Tagad tas viss stāv trīslitru burkā un pārdomā dzīvi.

Es burku šorīt bišķi pakratīju, lai samaisās un cukurs izkūst, tur vēl drusku bija dibenā. Vāks burkai tāds ne visai hermētisks, rokas slapjas. Pagaršoju. Man liekas, ka jau gatavs.