sirdnA

Izgāju iešņaukt svaigu gaisu. Vispār tā bija kļūda, temperatūra bišķi par augstu.

Sanāk iet gar tādu kā pa pusei pļavu, pa pusei purveli, tāds mums te ir. Domāju, kas tik jauki smaržo? Pareizi, bērnības vasara. Kad garām nebrauc mašīnas, ir tieši tā, kā bija - klusums, zāles sanēšana vējā un pļavas smaržas.

Un neviens nekaujas un nelamājas. Ja arī kaujas, tad es to nezinu un attiecīgi neuztraucos.