sirdnA

Bizē, šmizē...

Par mākslu, tātad. Bijām uz ķini, uz Rango. Pirms multenes, kā jau piedienas, reklāmas ruļļi, tā uz aci varu aprēķināt, ka kino industrijā šovasar nāksies ieguldīt latus 50 noteikti. Tobiš, multenes, un visas tādas trīs dē, par ko uzreiz jādīrā dzīva nauda.

Rango nav trīs dē, kas tam grāvējam runā par labu.

Zo, multene, tātad. Bijām uz latvisko ierunājumu. Apokaliptisko mariači pūcīšu koris ir daudz zaudējis tulkojumā, tas gan. Tā parasti notiek. Bet!

Kad to krupjveidīgo filmas sākumā parāva vanags(aļi ērglis?) un viņš izzuda zilajās tālēs ar brēcienu:"Ej tač tu dīīīīī....!", tas bija super, tas bija ģeniāli, tas bija alfa un omēga! Jūsu padevīgais kalps nevārtījās pa zemi tikai tāpēc, ka ir aplam tukls un neietilpst starp krēsliem. Pie tam bērniem jārāda labs piemērs un nav brīv zviegt par tik jēlām vulgaritātēm, hehe.

Bet kaut kā tas aizķēra manu sirdi un es smēju vēl ilgi un arī tagad smīkņāju, to atminoties. Oriģināla "Jū san of a bīīīī...!" nemaz nestāv līdzās. Nujā.

Savādāk - jauka multene, protams.