sirdnA

Cilvēkiem mūsu dienās trūkst neatlaidības.

Viņdien piebraucam pie Hesburgera, raušos ārā no autiņa. Ar durvīm - klakt - piesitu pie blakus stāvoša busiņa duravām. Nu, gadās, pašauri tur bija, a es paliels.

Busiņā atskan gaviles, rēkoņa, 150 latu pieminēšana un dauzīšanās gar stiklu. Pie sevis nodomāju, ka kungi, saldas kokakolas sadzērušies, nedaudz joko, un tipinu iestādījumā, neiesaistīdamies smalkajā jokā.

Kungi tomēr joku turpina un izvirza delegātu, kurš, jāsaka, ievērojot maksimālu pieklājību, parausta mani aiz piedurknes un vedina rādīt, kā es ar durvīm esmu busiņa spoguli sasitis. Pēc izmeklēšanas eksperimenta, kad izrādās, ka no durvīm līdz apskrambātajam busiņa spogulim ir kā Latvijai līdz vidējam Eiropas dzīves līmenim, kungs atvainojas un ar to smalkais joks ir izbeigts. Kompānija aizbrauc.

Jefiņi. Ja jau sāka lohus ķert, ko tik ātri padevās?