sirdnA

Viss iet uz galu.

Runcis vemj vienā vemšanā. Punkts viens - jāsadabū noslēdzams kurvis, ar ko to mūdzi aizvest līdz mūdžārstam. Mūdzi pie kurvja arīdzan jāpieradina. Ja šo iebāzīs nepazīstamā kurvī un kaut kur vedīs, jamais dabūs savas mazās melnās sirds infarktu.

Atkusnis dod triecienu. Ūdens pārpilnība uz jumta atrada ceļu uz istabu, tagad plakšķinās iekšā. Pirmajā stāvā arī tāds pats skats. Kamōn, kam to vajag?

Nez, tas murgs uz ietvēm būs cik necik pakusis? Šorīt uz darbu steberēju prātīgi, kā tā tautumeita caur sidraba birzi. Ne reizes nenomaucos. Būt' reizīti nosamaucies, tad staigātu sārti zils. Šovakar jābrauc uz dančiem, līdzi jāņem kāds cirvis ledus kapāšanai. Lai nav kā tai mašīnītei, kas te pusstundu šturmēja piecu centimetru augstu uzkalnu visai ēkai par prieku.