sirdnA

Ir tēmas, kuras sapņos atkārtojas, citas jaukākas, citas ne. Sen nav redzēti plašie, zāles klātie līdzenumi, toties ūdens, ostas, vilcieni, pamestās ēkas parādās gandrīz vienmēr. Riebīgākais pasākums, kas krīt uz nerviem, ir problēmas ar rokām un kājām. Šonakt sēdēju uz kušetes pie ķirurga kabinetā, vienkārši tāpat, gaidīju vilcienu. Paceļu segu - izrādās, man cauri apakšstilbam izlīdušas kaut kādas auklas. Nu, izvelku laukā, dakteris saka, vajadzētu iztīrīt to caurumu, tīra, tīra, kaut kādas kreveles, kaut kāda bojāta āda, šis un tas tiek noplēsts nost, kaut kādas strutas un cita figņa, līdz man no kājas ir palicis pliks kauls, ādas ļerpata un dažas muskuļu stērbeles, tas viss tik anatomiski atbaidošs, ka vai. Nu, un tagad ārstēsim, laistīsim kaut kādu dezinfekciju virsū un domāsim, kā lai saglābj to atlikušo kājas gabalu. Paldies dievam, pamodos.

Šitā sapņu tēma mani nevilina...šī būs ceturtā reize, kad redzu tamlīdzīgas operācijas, gauži negribas redzēt vairāk.