sirdnA

Dižcibiņš skuka raksta par atklātību Cibā. Hm.

Es vispār neesmu diez ko atklāts, nekad arī neesmu bijis un kas zina, vai maz būšu. Starp citu, bija pāris reizes, kad es uzrakstīju, kādas tās štelles tiešām bija. Zināt, kas mani satrieca līdz sirds kreisajam priekškambarim? Sajūsma un smiekli komentāros. Kā par sevišķi izdevušos joku.

Patiesībai neviens netic, nodrillēta frāze, bet, vaimandieniņ, kur patiesa. To es iemācījos Cibā.