sirdnA

Who the hell wants to hear actors talk?

Tā pirms daudz gadiem (1927.gadā) esot izteicies viens no Varneru brazeriem.

Es domu turpināšu - mļa, priekš kam jātaisa trokšņojošas interneta lapas un reklāmu banneri? Šitā pati iepriekšējās dzīves reklāma, da kaut tās autors dzīvotu 200 gadus pie pilna prāta un skaidras apziņas un no visas pasaules pie viņa brauktu ārsti, lai apbrīnotu, kā tāds atbaidošs grausts, kas zaudējis pēdējo līdzību ar jebko, vēl spēj elpot! Vismaz es savā faijerfoxī pat nevaru uzspiest uz tā stulbā bannera, tā, lai tas aizvērtos, tikai atveras viņu sasodītā lapele, aiz kam kāds kretīns, kurš sevi iedomājas par apupenno biznesa guri, skaita klikšķus un jūtās baigais gudrinieks.

Fe!

Kas vēl? Vakar, ap pavasara iestāšanās momentu no mājas jumta nonāca tāds sulīgs ledus gabaliņs, laba rakstāmgalda lielumā. Jauki, jo nevienam netrāpīja. Vēl pavasaris par sevi liecina ar arvien agrāku pamošanos no rītiem. Piecos atver acis un turpmāko stundu pavadi pārdomās, ka varētu jau celties, tikai kaut kā muļķīgi sanāk, svētdienas rītā slieties augšā tik slimā laikā.