sirdnA

Rudens.

Ir dikti silts. Cūkas liesa, zosu kāšu forma, bērzu kraupis un pīlādžu pakaļas jau kurot gadu liecina par makten bargu un sātaniski sniegainu ziemu. Ziema parasti liecina, ka cūkas, zosis, bērzi un pīlādži neko nesajēdz no laika prognozēm.

Sestdien bija izteikti karsti, biju ar loku šaudīties. Tīri labi sanāca, ja kas. Tad vēl mani palaida ar akumulatora skrūvgriezi pie nojumes celtniecības. Skrūves, tas ir labi, viņi pēc tam tās varēs izskrūvēt un tad atkal pieskrūvēt, kā nākas. Tad vēl bijām ciemos pie radiem, visi dabūja pastūrēt traktoru un papaijāt suni.

Svētdien rušināšanās pa māju, naglu dauzīšana, skrūvju skrūvēšana un pārdomas, kā lai tā smuki saslēdz elektrības vadus pie lustras. Karoče, spīd. Žurnālā raksts par infantiliem vīriešiem, es esmu pumpuriņš un zaķēns. Drusku nomāc, ka žurnālā raksta, ka es esmu histēriska nulle un tukša vieta, eksistēju tikai pateicoties sātaniskām zināšanām par sieviešu psiholoģiju un vienīgā cerība ir vai nu katastrofa vai sieviete, kura mani pacels no putekļiem, izšņauks degunu un izaudzinās, varbūt. Ko tie sivēni par mani raksta žurnālos, es neatļāvu.

Tad vēl ledusskapis rūc 7x24 režīmā, neslēdzas ārā ne sitams. Mēģināju skaidrot otrās klases matemātikas vielu, sapinos pats un sapinu bērnu.

Projekts iet uz beigām, a ofisā mans kompūteris emigrējis uz citu projektu. Nav, kur atgriezties!