sirdnA

Tu tā arī skaidri nepateici kā tagad ir ar sēdēšanu blakus sieviešķiem sabiedriskajā? Man te kā reize pirms pāris dienām šitā sanāca. Sēdēju viens pats dubultajā beņķī, citā pieturā iekāpj sievišķis un stingrā solī dodas manā virzienā un davai sēdēt man blakus. No vienas puses tā kā neērti, ka abi sēžam blakus un klusējam kā tādi muļķi, pieklājīgi būtu vismaz kādu vispārīgu frāzi pārmīt. No otras- galvā tāds kokteilis ar domām- a nafig man ar viņu runāt? a ja nu padomā, ka man kādi tālejošāki plāni? un vēl stulbāk- ja nu viņai šie neesošie plāni liekas interesanti? Nu tā kaut kā. Ar mašīnu tomēr drošāk- tur vismaz zini ar ko būs darīšana... Sievai arī ir aizdomas par tālejošākiem plāniem, bet tās aizdomas vismaz ir pamatotas.