sirdnA

Kārtējo reizi patrieca kārtējo kolēģi. Kā teiktu čukča:"Tendencija, odnako!". Sēdu es viens kā sūda klints okejāna vidū un gatavojos sagaidīt jau trešo paaudzi mūsu kantorī. Es jau neatzīšos, ka bizness neiet mana slinkuma un bezatbildības dēļ, ko vēl ne.

No otras puses, dabūju viņa mobilo telefonu mana lūžņa vietā. Ach, mana jaunā nokija 63neatceros-cik-tur-vēl, visādas fīčas, visādi uķipuķi pribambasi, tikai es mūžam nelietošu tās ekstras, nafigam tas viss? Zvans, adresbuks un pulkstenis, vairāk jēgas no mobilā telefona nesaskatu, lai arī ko gvelž stilīgie perdeļi TV ekrānā. Ak jā, vēl tas ir tīri labs lukturītis tumšā kāpņu telpā.

Pārāk daudz informācijas, lūk, ko teikšu. Par daudz iespēju, par daudz kolosāla potenciāla šai dzīvē. Bet potenciālā enerģija nepāriet kinētiskajā, darbs paliek nedarīts un karājas, kā tāds zilonis, piesprausts aiz olām pie kupla ozola.

Kur man ir reset poga??