Sestā no astoņām vaimanām ir par ceļošanu. Kaut kā nesaprotu to īsteno baudu pasākumā. OK, es arī ceļojis esmu tik daudz, cik zaļš aiz naga. Bet arī aiznaga zaļums dod kaut kādu perspektīvu un skatu uz dzīvi, kurš, imho, ir veselīgāks par sākuma līmeni.

Bet.

Aukliņu mēs varam nomainīt, bet pie griestiem velkamais Sivēns ir viens un tas pats. Tā svaigā perspektīva un skats uz dzīvi noturas apmēram pusi dienas, pēc tam atgriežas vecā. Dodies, kur gribi, bet no sevis prom neaizdosies.

Cilvēki ir dažādi, un man apkārtējie mēdz būt vairāk vai mazāk aizrautīgi ceļotāji. Dažiem tas tiešām nāk par labu. Bet dažiem (un man to skaitā) tāda ceļošana liekas galīgi lieka.

OK, mudak, tu uzkāpi Vjetnamas afgāņu sopkā, apsveicu. Tagad tu esi mudaks, kurš uzkāpis Vjetnamas afgāņu sopkā. Bet atslēgas vārds ir mudaks, nevis sopka. Tev tā kāpšana neko nav nodarījusi, priekš kam bija kaut kur dzīties, izņemot to, ka kādas pāris nedēļas no tevis bija miers?

Lūk. Kamēr esmu tāds mudaks, sopka iztiks bez manis.