Klusais cerību laiks.

Cerība numur viens ir par to, ka solītais ūbermegasniegs ies secen. Man tas absolūti nav vajadzīgs, krakšķoši jumti ir kaifs zem vidējā, labprāt iztikšu bez.

Cerība numur divi bija par to, ka kovīdija prieki šogad beigsies. OKēj, tā pagaidām vēl turas ar mazo pirkstiņu pie kraujas malas un vāri spiedz, ka re, pagājušā vasarā viss nogāja pa nullēm, tad jau atkal būs labi, neskatoties uz nevakcinēšanos. Vai arī, viņa pīkst, slīdēdama uz bezdibeņa pusi, tūlītās eņgeļi pār Latviju izkaisīs vakcīnu kalnus, ielās un tīrumos iznāks ārsti, medmāsas, veterināri un zootehniķi un sapotēs mūs visus trīs fantastiskās dienās.

Jap, tāda jokdare ir šī mana cerība numur divi.

Cerība numur trīs ir par to, ka sliktāk jau nebūs.