Nekas ērtāks par lasīšanu atpakaļgaitā nav izgudrots, tāpēc ziniet visi, ka šī ir jau trešā daļa no pastāsta, kuru es aizsāku savos iepriekšējos ierakstos. Meklējiet un jums taps dots, vai kaut kā tamlīdzīgi. Man liekas, ka ar ceturto piegājienu es to gabalu piebeigšu, nu, ar piekto noteikti. Daudz jau arī nevar rakstīt, kurš tad tādu lērumu vienā piesēdienā var izlasīt?

Nu lūk, stāsta varonis, kuru es bez liekas kautrības saucu par sevi, nupat lielā panikā ieskrēja mājā, kur viņa sirdsdraudzene neko nenojauš un patērē ābolus un literatūru. Turpinājums no pagājušās reizes, tātad.
---------------------- ( ... tālāk ... )