Jauki tādās pusbrīvdienās uz darbu braukt. Tukšas ielas, miers & klusums. 13.datumā būs vēl patīkamāk slaistīties, kamēr citi lieks muguras labieša druvās.

Runājot par augsto politiku, būs aplam interesanti, kad parīt par Francijas ķeizarieni iecels madam ļepen.

Lai gan es ceru, ka neiecels.

Viņa ir nesmuka un balss viņai kā ļaunās pamātes ļaunajai pamātei. Un tāds nelabvēlīgs acu skatiens, kurš vēsta "pagaidi tik, krupi, kad mēs ar tevi nonāksim telpā bez lieciniekiem".

Vēl par politiku runājot, tajos "uz galda uzklātā baltā palaga svētkos, jo galdauta mums nav un nevajag lieki domāt par karameles krāsas traipiem, kuri izceļas spožajā saulē", karoč, briesmīgi nikni salutēja šoreiz.

Vēl pusdivpadsmitos naktī es savā nepatriotismā vārtījos pa gultu un kunkstēju, kad reiz beigsies tā dārdēšana aiz loga.