Satiksmes plūsma ir interesanta padarīšana, sevišķi, kad negaidot iestājas laika apstākļi. Šorīt uz dzimto kantori braucu gandrīs divas stundas (vakar kaut kas zem 20 minūtēm). Waze nemitīgi būrās un piedāvāja man izdevīgāku maršrutu, kas ļautu man ietaupīt 30 minūtes. Bet Wazes rēķiniem es kopš kāda laika neticu, un viņa man piekrita, atzīdamās, ka jā, manā izvēlētajā maršrutā noticis brīnums un tāpēc es būšu galā par pusstundu ātrāk, tas ir, nekādas starpības.

Wazei neklausīju, jo man bija interesanti noskaidrot, kāda iksa pēc Krasta iela stāv uz vietas. Izrādījās, ka uz Dienvidu tilta estakādes nostājušās pāris fūres un aizņēmušas vienu no divām joslām, kam par godu tur ir korķis un es kādu stundu braucu no Salu līdz Dienvidu tiltam.